|
|
|
|
|
|
|
| | Laime | Autors - Dūdiņa
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad šķiet, ka pazudis ir viss,
Tu tikai pacel acis.
Virs tevis ir zilas debesis.
Bet tur, kur tavas acis vērās,
Nebija pat viens mākonis.
Jau nedzīvas tās palika,
Jo tikai vienu redzēja.
Tās lūkojās dubļos virs pazemes,
Un nemanot samina dvēseles.
Acis uz augšu paverot,
Tur laime gaidīs rokas atplešot. (11.03.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|