|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesamin dzejnieku | | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es guļu uz zems, ar visu savu būtību,
Gulēt un domāt tajā neredzu grūtību.
Es esmu dzejnieks uz zemes,
Un kabatā man karameles.
Jā! Es uzskatu sevi par dzejnieku,
Un tamdēļ neskaties uz mani kā nieku.
Mēģini mani saprast ja vari,
Es te guļu un gaidu pavasari.
Nāc! Gulies man blakus,
Mēs sacerēsim darbus trakus.
Nē? Tu negribi?
Tu mani par traku uzskati?
Traks, tas ir skarbi,
Par dzejnieku tā runāt nav labi.
Tu, vīrieti ar dobermani!
Uzmanīgi nesamin mani.
Mans draugs Žani,
Uzmanīgi tu gandrīz samini mani.
Tu neredzi manā gulēšanā prieka?
Beidz! Vai, arī mani ķers trieka!
Es lūdzu! Nesamin mani.
Es te guļu un gaidu pavasari. (28.01.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1922
Kopā:7496109
|
| |
| |
|