|
|
 |
|
|
|
|
| | Māt! | | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Māt!
Cik reizes tu man teici stāt.
Cik riezies nācās mani rāt.
Un ko tik nenācās mums pārrunāt.
Tu mācīji man mīlestību.
Cieņu, pieklājību, pateicību.
Bet es tik izcēlos ar palaidnību.
Es apbrīnoju tavu izturību.
Kad tu mani pa dzīvi stūmi.
No manas spītības bij’ tikai dūmi.
Un tas nu ir tā mazliet drūmi.
Jo nezāle bij’ spītības krūmi.
Paldies!
Paldies, ka neesmu es izlaidies,
Paldies, ka pieredzē tu dalījies,
Es ceru tu manī nevilsies. (01.02.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|