|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejolis lietainā pēcpusdienā | Autors - The VAL
| | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lietuslāses man uz sejas
krīt un pēc tam lejā veļas;
krīt un veļas, krīt un veļas,
liktenis par mani smejas...
Vai tās tiešām lietuslāses?
(izdomā kurš mani pārspēs?)
Nē, tās tomēr as’ras manas,
krīt bez mitas skanēdamas...
`Kādēļ, cilvēk, raudi šorīt?`
asara man atkal norit,
un es pats tad apdomājos
iemeslus, bet as’ras stājas...
Vai par dzīvi? Vai par nāvi?
Vai par to, ka mani skāvi
Tu, ak, bezcerība, lielā?
As’ra atkal nokrīt sniegā...
Ne par dzīvi, ne par nāvi,
ne par to, ka mani skāvi.
Es par mīlestību raudu,
ne par darbu, ne par naudu...
`Cilvēk, neraudi tik ļoti!
Tas ir labi, ka Tu jūti.`
Arī man jau prāts to saprot,
bet kā sirds ar to lai aprod?
(06.09.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
