|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana dzīve | Autors - The VAL
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Te – lekcijās – es vadu savu dzīvi,
Te – universitātē – kļūstu vecs;
Te māca izmantot man katru brīdi,
Te nepalīdzēšot man drauga plecs...
Tai lielā dzīvē, kas pēc šitās nākšot,
Kad izglītoties beidzis būšu es,
Tad būšot spējīgs dzīvi vadīt augšup
Un visu nederīgo projām mest.
Bet kas lai zin, vai tiesa tā vai māņi,
Ko profesori gudri māca man?
Vai nebūs vairāk tie nekas kā sārņi,
Kas tik vien kā man ausīs gudri skan?
Tas tomēr jānoskaidro būs man pašam,
Ir jāprot pelavas no graudiem šķirt;
Ir jāiet cauri dzīvei, jābūt drošam,
Ar smaidu sejā varēšu tad mirt! (05.09.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1881
Kopā:7562583
|
| |
| |
|