|
|
|
|
|
|
|
| | Krustojums | Autors - Babadura
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
(anti)veltījums D.
Kā jāmācās atstāt kaukas aiz sevis.
Paldies par tavām atmiņām,
Kad dalījies ar mani,
Paldies par daudzām atziņām,
Kas piesūknēja mani.
Bet redzi, šajā krustojumā iedeg zaļā gaisma,
Man nav ne jausmas, kreisā, labā, priekšā vai varbūt?
Un lai gan doties tālāk paliek šogad mazliet baismāk,
Tik ejot tālāk projām savu dzīvi varu gūt.
Tu paliec šeit,
Jo tev šitās sejas nav bijušā atraugas,
Jo kas tev dzīves,
Tas man ticībpasakas.
Epilogs:
Es teicu, ka izdzeršu jūru,
Es biju tik tālu no mājām.
Es pieveicu tik vienu alu,
Un nav man vairs māju pie kājām. (15.07.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1866
Kopā:6108198
|
|
|
|