 (www.feini.lv) |
| Babadura : Krustojums |
| (anti)veltījums D. Kā jāmācās atstāt kaukas aiz sevis. Paldies par tavām atmiņām, Kad dalījies ar mani, Paldies par daudzām atziņām, Kas piesūknēja mani. Bet redzi, šajā krustojumā iedeg zaļā gaisma, Man nav ne jausmas, kreisā, labā, priekšā vai varbūt? Un lai gan doties tālāk paliek šogad mazliet baismāk, Tik ejot tālāk projām savu dzīvi varu gūt. Tu paliec šeit, Jo tev šitās sejas nav bijušā atraugas, Jo kas tev dzīves, Tas man ticībpasakas. Epilogs: Es teicu, ka izdzeršu jūru, Es biju tik tālu no mājām. Es pieveicu tik vienu alu, Un nav man vairs māju pie kājām. |
| (15.07.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |