|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kaut sidrabs tavos matos viz | | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kaut arī sidrabs tavos matos viz,
Un gadu nasta nav vairs viegla,
Tu vēl joprojām stalts kā ozols esi,
Un neizsīkstošs ir tavs dzīvesprieks.
Vēl spēks un enerģija tevī kūsā,
Vēl prāts ir ass,
Kā tikko uztrīts asmens.
Un tā tas būs vēl daudzus, daudzus gadus.
Jo sirds vēl jauna tev
Un tādēļ arī pats tu jauns.
Es zinu,
Tavs dzīves ceļš nav bijis viegls.
Gan smagi strādāt nācies tev,
Gan šo, to zaudēt .
Nav viegla bijusi tā rūpju nasta,
Ko liktens tavos plecos vēlis.
Un tomēr,
Ne mazums prieka piedzīvot tev nācies.
No kuriem sirds sāk līksmāk sisties,
Un sejā atplaukst saulains smaids.
Tu vari lepoties ar daudz ko, tēt.
Ar paša rokām celtu māju,
Un melno, «biezo» auto.
Ar savām trijām meitām,
Tik mīļām un tik daiļām.
Ir tev vēl brāļu, māsu pulciņš,
Un draugu tev ne mazums ir.
It visi tevi mīl un ciena,
Jo labāka par tevi nav neviena.
(07.07.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3797
Kopā:7379368
|
| |
| |
|
Autori
