|
|
 |
|
|
|
|
| | Un nereibsti | | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un nereibsti.
Adatas sāpīgi dur.
Tomēr šķiet tas pasauli neattur.
Saule paslēpās parka malā.
Tā atdusas mūsu pasaules galā.
Ja netici, aizej un pārbaudi.
Tu noskaudi,
Es aizrijos savos vārdos.
Pudeles sašķīda soliņu rindā.
Sētniekiem savas problēmas.
Mums savējās.
Tikai vēl mazliet,
Lai nebūtu malu.
Ielaužas siltums un pārlaimīgs miers.
Tu mirsti.
Un nereibsti.
(02.07.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|