|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Suns | Autors - Artis Ostups
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Droši ieslīdu saldā, sakostā miegā.
Kā vienmēr, pamostos ap trijiem naktī. Aizeju uz virtuvi, izdzeru glāzi ūdens, pēc tam dzeru vienkārši pa taisno no krāna. Ir jūnijs. Jūnijs pirms Jāņiem. Iekšā karstāks nekā ārā. Atgriežos guļamistabā. Mēģinu atplēst žalūziju plakstus, bet nokrīt uz grīdas kociņš, kas jāgroza. Neviļus atceros, kā gājām gar sētu, pie kuras pieskrēja soļu uzmodināts suns. Nespēdams pārlekt žogam un sapurināt mūs aiz kājām, tas sadusmojās vēl vairāk un iekodās kaklā sadriskātai apses ēnai.
Pārlaužu kociņu.
Es esmu sanbernārs sniegotā nogāzē. Nez kāpēc liekas – man jāglābj šis rīts.
(21.06.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3795
Kopā:7379366
|
| |
| |
|
Autori
