|
|
|
|
|
|
|
| | Sadragātie sapņi | Autors - Šinšila
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar baltu krītu
Uz pelēka asfalta
Zīmēju sapņus savus.
Ar prieku un cerībām
Zīmēju kaislīgi
Pārbrauc autobuss pāri.
Sadragā sapņus
Nodzēš krītu
Izdzēš mani no dzīves.
Nav manu sapņu
No kuriem es dzīvoju
Nav arī manis.
Uz pelēka asfalta
Sarkani laukumi
Lietus noskalo visu. (18.06.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|