|
|
|
|
|
|
|
| | Spēkasievas atdzīšanās | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nemāku būt vējš.
Nemāku skriet ar klapēm uz acīm,
Es redzu pretīgi atņirgtos zobus,
Izķēmotās sejas
Un netīros pirkstus,
Kas baksta manu dvēseli.
Es nemāku apiet šķēršļus.
Iesprūstu emociju uzplūdos.
Nemāku pārvarēt
Un nemāku iet taisni.
Asarām noslacīta ir taciņa atpakaļ.
Pagriezties, toties es māku
Un aiziet- vēl labāk.
Es nemāku saldēt,
Nepazīstu aukstumu,
Tāpēc man nav biezas ādas.
Rūdījums man nepielīp,
Neietērpj.
Esmu atvērta brūce.
Tu pieskaries,
Man- sāp...
Neesmu pazīstama ar imunitāti,
Ar vienaldzību.
Vārdi joprojām dzeļ,
Es neprotu šalkt, lai nedzirdētu.
Es klausos ar sirdi
Un raudu ar to.
Bet labi, ka ir vējš uz pasaules,
Labi, ka ir blakām.
Tas iztīra brūces,
Aizšalc prom liekos vārdus,
Un pagriež pareizajā virzienā-
Uz priekšu!
Es nepadodos... (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1084
Kopā:6126471
|
|
|
|