|
|
|
|
|
|
|
| | Liktenis | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ved mani liktenis
Pa līkumotiem dzīves ceļiem.
Caur purviem dūksnainiem,
Un drūmiem siliem.
Caur zaļām pļavām,
Ziedu dārziem smaržīgiem.
Gar bezdibeņiem baisiem,
Un jūras krastiem smilšainiem.
Caur bezgalīgiem tuksnešiem,
Un krāšņām, brīnišķīgām oāzēm.
Te kalnā augšup jākāpj man,
Te atkal lejup dodos es.
Te pagrieziens tik spējš un negaidīts,
Te ceļa vidū milzīgs akmens apejams.
Ne solis nav uz priekšu paredzams,
Vien liktenim šis ceļš ir pazīstams.
Viņš zin,
Kur sākums tam,
Un kur tam gals.
Viņš zin,
Vai noiešu līdz galam to,
Vai saļimšu jau pusceļā.
It visu zin mans ceļvedis,
Par to kas bija un kas vēl būs.
Vien neteiks tas man it ne kā,
Būs vienmēr mēms un kluss kā kaps.
Nelaimē, tas aklo tēlos,
Nekad nepalīdzēs, nepažēlos.
Arī manos laimes brīžos,
Auksts un nejūtīgs tas paliks.
Liktenis nepielūdzams ir.
Arī uzpirkt nevar to.
Atliek vienīgi tam sekot (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1298
Kopā:6135342
|
|
|
|