|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Liktenis | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ved mani liktenis
Pa līkumotiem dzīves ceļiem.
Caur purviem dūksnainiem,
Un drūmiem siliem.
Caur zaļām pļavām,
Ziedu dārziem smaržīgiem.
Gar bezdibeņiem baisiem,
Un jūras krastiem smilšainiem.
Caur bezgalīgiem tuksnešiem,
Un krāšņām, brīnišķīgām oāzēm.
Te kalnā augšup jākāpj man,
Te atkal lejup dodos es.
Te pagrieziens tik spējš un negaidīts,
Te ceļa vidū milzīgs akmens apejams.
Ne solis nav uz priekšu paredzams,
Vien liktenim šis ceļš ir pazīstams.
Viņš zin,
Kur sākums tam,
Un kur tam gals.
Viņš zin,
Vai noiešu līdz galam to,
Vai saļimšu jau pusceļā.
It visu zin mans ceļvedis,
Par to kas bija un kas vēl būs.
Vien neteiks tas man it ne kā,
Būs vienmēr mēms un kluss kā kaps.
Nelaimē, tas aklo tēlos,
Nekad nepalīdzēs, nepažēlos.
Arī manos laimes brīžos,
Auksts un nejūtīgs tas paliks.
Liktenis nepielūdzams ir.
Arī uzpirkt nevar to.
Atliek vienīgi tam sekot
(11.06.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3231
Kopā:6993662
|
| |
| |
|
Autori
