|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēlme | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gribu iznomāt sev jaunu dzīvi
Un izmest veco atkritumos.
Vējš ir aplauzis manus nedrošos spārnus –
Nu es vairs nevaru pacelties no zemes.
Un sirdi māc neizsakāmas ilgas,
Tās pārņem visu miesu un apsedz
Kā bieza, pūkaina sniega kārta.
Es nezinu, kam ticēt, kāpēc...
Es skumstu.
Un nav vairs nozīmes tam, kas bijis,
Ja neuzticos,
Ja ir bail.
Katram ir tiesības uz otru iespēju,
Bet daži to neļauj,
Ļau tai aizlidot debesīs uz neatgriešanos.
Es lūdzu piedošanu sev
Par to, ko sev nodaru.
Gribas, lai sāpes beidzas,
Lai sirds piedod,
Lai sākas kas jauns un patstāvīgs...
Be tas laikam kārtējais sapnis...
(17.04.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1575
Kopā:7564313
|
| |
| |
|
Autori
