|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Labi, ka bail | Autors - Artis Ostups
| | Komentāri (14)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Saldais
Mēs gulējām viņas istabā, viņas gultā, zem viņas mīļākās segas. Runājām par kosmosu un tamlīdzīgiem niekiem. Atzinos, ka nemāku peldēt. Gaidīju, ko viņa teiks, bet tad pēkšņa graboņa aiz ārdurvīm.
„Dzirdi? Kāds nāk!” viņa izleca no gultas.
„Jā, bet...”
„Paņem manus auskarus, tie ir uz spilvena!” satraukta balss.
Es zinu – viņai ir bail no savas mātes, nav jau tai visā, protams, nekādas vardarbības, bet tomēr kaut kur tās bailes ir radušās. Varbūt pie vainas mātes biezās uzacis, varbūt mūžīgā zirgaste? Nezinu.
„Šitos?”
„Nē, tie ir manas māsas. Nu tos, kas tev atgādina karātavas.”
Mēs izlecām pa logu. Viņa dzīvoja pirmajā stāvā. Ārā sīkie spēlēja vācu paslēpes. Gribēju uzprasīt, vai arī viņa nevēlas uzspēlēt, bet tā arī neko nepateicu.
„Labi, man jāiet. Jāmācās.”
Skūpsts.
„Tiekamies rīt?”
„Jā, tiekamies”
Viņai ir dabīgi lielas, gaišas lūpas. Turpmāk uz tām skatīšos daudz biežāk, pat tad, kad zem balkona, kā biju redzējis filmās, būs jāaizver acis.
(03.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1360
Kopā:6130837
|
| |
| |
|
Autori
