|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | atkal | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tobrīd, kad ārā krīt sniegs,
Es atceros to tālo ziemu,
Kad naktīs nenāca miegs,
Jo domāju par Tevi vienu.
Es ļoti labi zinu un apzinos,
Ka nesagaidīšu no Tevis kaut pāris vārdus,
Bet mana sirds Tev visu piedos,
Kaut biji tas, kas aizlauzi man spārnus.
Bet es kā tāda muļķe,
Kā maza, naiva skuķe
Atkal un atkal sirds vientulībā
Atzīstos Tev mīlestībā…
(06.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2180
Kopā:7632125
|
| |
| |
|
Autori
