 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : atkal |
| Tobrīd, kad ārā krīt sniegs, Es atceros to tālo ziemu, Kad naktīs nenāca miegs, Jo domāju par Tevi vienu. Es ļoti labi zinu un apzinos, Ka nesagaidīšu no Tevis kaut pāris vārdus, Bet mana sirds Tev visu piedos, Kaut biji tas, kas aizlauzi man spārnus. Bet es kā tāda muļķe, Kā maza, naiva skuķe Atkal un atkal sirds vientulībā Atzīstos Tev mīlestībā… |
| (06.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |