|
|
 |
|
|
|
|
| | Sniega brīvība | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvot uz baltām kupenām
Kedas samirkušas.
Stāvot krasta malā
Sniegā robežas pazudušas.
Vēl tikai soli spert
Un sajukt starp tām
Krastā un ledū- robežām nospraustām.
Zilas debesis noraugās,
Bet pat tās mani neglābj.
Balti dimanti acīs laistās
Sals degunā maigi knābj.
Klusi pamests pilsētas centrā
Vējš tukšu maisiņu pie kājām glauž.
Klusi, kaut kur tur iekšā
Pamesta sirsniņa snauž.
Balta sniega brīvība
Pazudusi pilsētas ielās.
Baltas sirds dzīvība
Apdzisusi vientuļās dienās. (03.04.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1127
Kopā:6682867
|
|
|
|