|
|
|
|
|
|
|
| | Dzeltenie akmeņi | | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Akmeņi ietīti dzeltenā papīrā ar uzrakstiem „es tevi mīlu” mētājas mana loga priekšā.
Starp tiem- pirmās sniegpulkstenītes un balti melnās sniega kupenas.
Viņš nāca katru dienu un stādīja viņas dārzā dzeltenos akmeņus. Lika tos vienu pie otra un gaidīja, kad viņa iznāks ārā, pacels vienu un saudzīgi ieliks kabatā.
Viņš slēpās aiz kaila ceriņkrūma. Mazliet bailīgi, ik pa brīdim izlienot laukā no savas pelēkzilās ēnas. Saule vēl nesildīja, bet dzeltenums akmeņos gan.
Kuprains vecītis un sniegs manā acu priekšā. Puteņo. Vecītim maisiņš izbira un nu snieg putuplasta sniegs uz maniem dzeltenajiem akmeņiem.
Bet viņi neskums, viņi tikai dzeltenojas un ik pa brīdim atgādina „es tevi mīlu”.
Kas ir es un kas ir tevi? Tad mani vai tevi? Tad kuru?
Sasaluši baloži sasēžas uz viņas akmeņiem. Kā akmens skulptūras izkrāsotas ar vāveres astes otiņu, smalki rūpīgi, pat kaligrāfiski. Līnija līnijā, punktiņš punktiņā..
Man gribas sviest, bet nav ar ko. Ar akmeni? Ar to, kas man kabatā? Diez vai. Lai jau sēž, lai perē kā vistas- dzeltenas olas ar apdruku „tevi mīlu”, lai iemarinējas kā pieminekļi. Man nav žēl, tika baloži nepatīk. Tie nosedz manus dzeltenos akmeņu un šad tad es aizmirsu, ka kāds mani mīl. Nē, mani nē, es jau nezinu, kam tie akmeņi domāti.
Es zinu, ka dārzs izskatās skaists ar tiem un tukšs bez. Ap tiem virmo īpašs gaiss.
Dzeltens?
Tā, kurai tie akmeņi domāti, tā var būt laimīga. Tā var iet pa dzelteno akmeņdārzu ar akmeņu sviedēju un fantazēt par dzeltenām Valentīna dienas olām.
Un, ja nu tomēr nav neviena blakām, tad lai dzeltenie akmeņi mani silda cīruļputeņa laikā, kad zem pārdrošo meiteņu puķainajiem lindrakiem pasprūk sniegs.
Iespējams tikai putuplasta.
(26.02.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1250
Kopā:6117831
|
|
|
|