|
|
 |
|
|
|
|
| | Liktenis | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Negribīgi zils galds
Lūdza sev tauriņu spārnus.
Lai var aizlidot,
Lai var nemosties,
Lai neuzsūkt uz sevis rakstītos
Burtus.
Noburtos.
Viņš lūdza sev spārnus.
Kaut zvirbuļa.
Lai viņu pārstātu mocīt.
Grozīt.
Pārgrieztas sejas.
Lai negrieztu uz viņa desu,
Lai negrieztos dejās,
Lai skatītos griestos
un brīnītos-
Kāds zils mirdzums tur lejas...
Viņš nometies ceļos
Pielūdza vārnas.
Bet viņas bija nepielūdzami
Ideālas.
Viņas nemainīja neko.
Ne pret zilu krāsu.
Un viņas lidoja prom
Apvainodamās, ka tāds noplucis dēlis
Viņas dēvē par māsām.
Galds, kā tas no Likteņa
Nolemts,
Sadega kaut kādā krāsnī.
Un mušas atdzīvojās no
Siltuma un izpleta spārnus
[Zils mirdzums iespīdējās]
Un lidoja.
Līdz logam.
Un atsitās.
Un nositās.
Galda liktenis
Sāpīgs. (19.02.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|