|
|
|
|
|
|
|
| | Rēta | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
man dvēsele ir uzplēsta kā rēta, asiņo
kā saulriets dienvidzemēs
ak, ko gan atdotu es, ja spētu
atgriezt mīlu manās smadzenēs
bet lode, nepiekāpīgā, tā klauvē, mana sāpīgā
līst lietus, aizskalo, mirst sapņi
saulrieti un mīla, mirst dvēsele,
tik dzīva ,
jā kāpēc es vēl dzīva?
(16.02.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1662
Kopā:6151604
|
|
|
|