man dvēsele ir uzplēsta kā rēta, asiņo 
kā saulriets dienvidzemēs 
ak, ko gan atdotu es, ja spētu 
atgriezt mīlu manās smadzenēs 
bet lode, nepiekāpīgā, tā klauvē, mana sāpīgā 
līst lietus, aizskalo, mirst sapņi 
saulrieti un mīla, mirst dvēsele,  
tik dzīva ,  
jā kāpēc es vēl dzīva? 
 |