|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viens mirklis | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tajā baudas mirklī tik zvaniņi ziedēja...
un vēl pa vidu naktsvijoles...
Es redzēju tikai zāli,
kas garāka par mani un tevi.
mute pavērta, skatiens piekusis,
Tava roka tur manu plaukstu.
Ķermeņi sausi no vēja,
domas tīras no klusā gaisa.
Es jūtu vairāk kā tikai tevi,
Es jūtu laimi, bailes un sevi.
Atliecu galvu instinktu dzīta.
Sajūtu asaras, sajūtu laimi,
sajūtu tuvību, sajūtu Dievu!
Mans ķermenis atlaižas...
tavējais trīc...
Sāk līt lietus...
(08.02.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
