|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Domu rindas | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik daudz var domāt,
Cik daudz drīkst teikt?
Jūtas dažreiz vienkārši nezin
Vai tām būt ir ļauts.
Kur paliek nepateiktie vārdi,
Tādi, kas reizēm domas ārda?
Viss, kas noglabāts kaut kur,
Tas, kas sirdi rāmjos tur…
Zinu tikai to, kas manī
Arvien turpina tik klusi skanēt.
Tas,kas nemeklēts, bet atrasts,
Ko var tikai ar dvēseli saprast.
Vienmēr gaidīt
Kad skaidrāks kļūs
Domāt, ticēt un cerēt -
Reiz kārtībā viss būs.
Gaidīt uz to,kā ir vai kā nav
Šaubīties sevī, neticēt ļaut…
Meklējot trūkstošo, pazaudēt sevi,
Atstāt tik to, ko citiem devi.
Tu apstādini laiku,
Turot rokā zvaigzni
Bet spoguļa acīs redz izmisumu baigu
…Jo ar laiku nenoturēt laimi.
01.12.2003
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1947
Kopā:7496134
|
| |
| |
|
Autori
