|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavas acis. | Autors - Lāsma Feldmane
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai zini, ko es atceros?
Tavas acis!
Tavās dziļajās, dzirkstošajās acīs
Es paslēpos no apkārtnes kņadas.
Man nebija jāgaidā, ko tavas lūpas sacīs,
Tavas acis vārdiem bij' gana labas.
Vai zini, kāpēc tās atceros?
Tās savulaik man daudz ko stāstīja-
Tavus dziļākos noslēpumus klāstīja.
Muļķītes, ne?! Tās pļāpāja daudz!
Ne vienmēr tās spēju un gribēju saprast.
To teikto vēlējos tavās lūpās atrast!
Bet lūpas klusēja, kamēr acis kliedza.
Tās bļāva, lai beidzot tev ticu.
Bet mēmās lūpas man ticēt liedza,
Kaut acis, šķiet, pateica pilnīgi visu!
(07.02.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
