 (www.feini.lv) |
| Lāsma Feldmane : Tavas acis. |
| Vai zini, ko es atceros? Tavas acis! Tavās dziļajās, dzirkstošajās acīs Es paslēpos no apkārtnes kņadas. Man nebija jāgaidā, ko tavas lūpas sacīs, Tavas acis vārdiem bij' gana labas. Vai zini, kāpēc tās atceros? Tās savulaik man daudz ko stāstīja- Tavus dziļākos noslēpumus klāstīja. Muļķītes, ne?! Tās pļāpāja daudz! Ne vienmēr tās spēju un gribēju saprast. To teikto vēlējos tavās lūpās atrast! Bet lūpas klusēja, kamēr acis kliedza. Tās bļāva, lai beidzot tev ticu. Bet mēmās lūpas man ticēt liedza, Kaut acis, šķiet, pateica pilnīgi visu! |
| (07.02.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |