|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārrauto sasiet | Autors - Inta Liepiņa
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
vienu brīdi man šķita es varu
dzīvi sasiet un arī to atsiet
tagad nespēju vairs it ne nieka
sirds deg sāpēs pēc atsietā prieka
katru brīdi es vēlos no jauna
izjust maigumu kurā nav kauna
dzirdēt balsi kas sasilda sirdi
un ar svētlaimi dvēseli pilda
nav vairs baiļu ko nākotne solīs
varbūt prieku bet varbūt ne nieka
tikai vienreiz pār cilvēku nolīst
laimes lietus no pārpilna sieka
(30.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
