|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārrauto sasiet | Autors - Inta Liepiņa
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
vienu brīdi man šķita es varu
dzīvi sasiet un arī to atsiet
tagad nespēju vairs it ne nieka
sirds deg sāpēs pēc atsietā prieka
katru brīdi es vēlos no jauna
izjust maigumu kurā nav kauna
dzirdēt balsi kas sasilda sirdi
un ar svētlaimi dvēseli pilda
nav vairs baiļu ko nākotne solīs
varbūt prieku bet varbūt ne nieka
tikai vienreiz pār cilvēku nolīst
laimes lietus no pārpilna sieka
(30.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1324
Kopā:6143672
|
| |
| |
|
Autori
