vienu brīdi man šķita es varu
dzīvi sasiet un arī to atsiet
tagad nespēju vairs it ne nieka
sirds deg sāpēs pēc atsietā prieka
katru brīdi es vēlos no jauna
izjust maigumu kurā nav kauna
dzirdēt balsi kas sasilda sirdi
un ar svētlaimi dvēseli pilda
nav vairs baiļu ko nākotne solīs
varbūt prieku bet varbūt ne nieka
tikai vienreiz pār cilvēku nolīst
laimes lietus no pārpilna sieka |