|
|
 |
|
|
|
|
| | Vecgada vakarā | | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa meža taku es brienu,
Zem sniegpilniem zariem lienu.
Aiz manis nāk mežsargs un vēro,
Acis tam dusmīgi zvēro.
Ar bisi mani viņš baida,
Kad cirtīšu eglīti, gaida.
Lauž kritalas, bubina, rūc
Un brīžam kā bišu strops dūc!
Es negribu kociņu cirst,
Vien meklēju vietu, kur mirst
Pēdējā Vecgada diena,
Kad paliek tā pamesta viena... (11.01.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|