|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ārā ziema, bet mums-pavasaris | Autors - Vikaaa
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ārā ziema,bet mana sasalusī sirds ir atsalusi.
Tā kūst ikreiz,kad novēršas no aukstā sniega
un meklēdama kaut ko acīm patīkamu
atrodu Tavas ledussiltās acis.
Tev salst roka,man arī.
Mēs esam kaut kur atstājuši cimdus.
Bet vienalga...
Atkal nokūst daļa manas sirds,
jo mūsu aukstās rokas kopā silda sirdis.
Aukstums sasaldē visas skaņas,
un ļauj skanēt tikai ziemai.
Bet tāpat es dzirdu Tavu sirdi pilam.
Katra tās lāse ir mana laime,
jo tā ir arī mana vaina, ka tev ir silta sirds.
Un nu,mazs paveersiens..
Kas būs,ja izkusīs tā visa?
Ko es tad darīšu bez Tavas sirds?
Es varbūt varētu Tev iedot savu,
ja mana pirmā neizkusīs.
Es jūtu mitru zemi mums zem kājām
Tas ir karsto siržu ledusūdens ezers.
Kājas stipri salst,bet mēs tak stāvam blakus..
Un arii tas mums silda sirdis.
Ārā ziema,bet mums ir pavasars...
(27.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1026
Kopā:6126413
|
| |
| |
|
Autori
