 (www.feini.lv) |
| Vikaaa : Ārā ziema, bet mums-pavasaris |
| Ārā ziema,bet mana sasalusī sirds ir atsalusi. Tā kūst ikreiz,kad novēršas no aukstā sniega un meklēdama kaut ko acīm patīkamu atrodu Tavas ledussiltās acis. Tev salst roka,man arī. Mēs esam kaut kur atstājuši cimdus. Bet vienalga... Atkal nokūst daļa manas sirds, jo mūsu aukstās rokas kopā silda sirdis. Aukstums sasaldē visas skaņas, un ļauj skanēt tikai ziemai. Bet tāpat es dzirdu Tavu sirdi pilam. Katra tās lāse ir mana laime, jo tā ir arī mana vaina, ka tev ir silta sirds. Un nu,mazs paveersiens.. Kas būs,ja izkusīs tā visa? Ko es tad darīšu bez Tavas sirds? Es varbūt varētu Tev iedot savu, ja mana pirmā neizkusīs. Es jūtu mitru zemi mums zem kājām Tas ir karsto siržu ledusūdens ezers. Kājas stipri salst,bet mēs tak stāvam blakus.. Un arii tas mums silda sirdis. Ārā ziema,bet mums ir pavasars... |
| (27.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |