|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejolis telpā | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Meklēt jēgu, bet aplauzties,
Meklēt prieku, bet saskumt,
Aicināt līdzi, bet dzirdēt atteikumu,
Smaidīt, bet redzēt atspulgu greizu.
Aizmirst dzīvi un izjūtas tajā,
Ielaist sevī tumsu un skarbumu,
Lidot pretī debesīm, bet atsisties,
Cerēt un zaudēt šo cerību.
Mūzika mainās, datora dūkoņa paliek.
Ziedi ir noziedējuši un kaila ir zeme.
Aizvēja nav, ir tikai vēja appūsts cilvēks.
Ir cilvēks blakus, bet katrs ir citur.
Vientulība sagaida atplestām rokām,
Smaids pārvērties vieglā smīnā.
Pazaudēt sevi pasaulē šajā,
Aizmirst visu, kas darīts.
Iestājas nakts, izdziest gaismas.
Nomoda sapņi pārvēršas murgos.
Kā ass cirtiens klauvē jauna diena.
Sagaidi mani tu vētras pilna.
(22.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1495
Kopā:6683235
|
| |
| |
|
Autori
