 (www.feini.lv) |
| Iveta Rozentāle : Dzejolis telpā |
| Meklēt jēgu, bet aplauzties, Meklēt prieku, bet saskumt, Aicināt līdzi, bet dzirdēt atteikumu, Smaidīt, bet redzēt atspulgu greizu. Aizmirst dzīvi un izjūtas tajā, Ielaist sevī tumsu un skarbumu, Lidot pretī debesīm, bet atsisties, Cerēt un zaudēt šo cerību. Mūzika mainās, datora dūkoņa paliek. Ziedi ir noziedējuši un kaila ir zeme. Aizvēja nav, ir tikai vēja appūsts cilvēks. Ir cilvēks blakus, bet katrs ir citur. Vientulība sagaida atplestām rokām, Smaids pārvērties vieglā smīnā. Pazaudēt sevi pasaulē šajā, Aizmirst visu, kas darīts. Iestājas nakts, izdziest gaismas. Nomoda sapņi pārvēršas murgos. Kā ass cirtiens klauvē jauna diena. Sagaidi mani tu vētras pilna. |
| (22.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |