|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kur lai sirdi bez laimes lieku? | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad vakarblāzmas puķe vīst,
Es jūtu, manā sirdī kas plīst.
Saplūst vienā gals un sākums,
Manā sirdī zudis ielais rūgtums.
Tik ātri tas iznīkst
Kā vilciena dūmi gaisā izšķīst.
Bet meklēju vēl es kādu nieku.
Varbūt par maz man saldu prieku?
Ceļš starp diviem sapņiem,
Starp to, kas karstu laimes skalu dedz,
Un to, kas mūžīgo miera segu sedz…
Bet atceries, ka koka ziediem pakaļ
Lēni nobirst arī lapas…
Tad Mūža plīvurs tās klusumā ietin…
Nez’ kādēļ neviens vēl to pat nezin’,
Ka Likten’s katram izsver savu sieku;
Kā lai no tā prom es tieku?
Varbūt spožu miglas audumu
Atraut pa vīlēm pār kādu klajumu,
Tad visai dzīvei pārstiept pāri
Kā mežonīgi baltu spāri…
Tad ienirtu es mēness gaismā spožā
Un būtu zvaigžņu nesēja drošā,
Un ietu… ietu…
Bet kur lai sirdi bez laimes lieku?
(15.12.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
