|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kur lai sirdi bez laimes lieku? | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad vakarblāzmas puķe vīst,
Es jūtu, manā sirdī kas plīst.
Saplūst vienā gals un sākums,
Manā sirdī zudis ielais rūgtums.
Tik ātri tas iznīkst
Kā vilciena dūmi gaisā izšķīst.
Bet meklēju vēl es kādu nieku.
Varbūt par maz man saldu prieku?
Ceļš starp diviem sapņiem,
Starp to, kas karstu laimes skalu dedz,
Un to, kas mūžīgo miera segu sedz…
Bet atceries, ka koka ziediem pakaļ
Lēni nobirst arī lapas…
Tad Mūža plīvurs tās klusumā ietin…
Nez’ kādēļ neviens vēl to pat nezin’,
Ka Likten’s katram izsver savu sieku;
Kā lai no tā prom es tieku?
Varbūt spožu miglas audumu
Atraut pa vīlēm pār kādu klajumu,
Tad visai dzīvei pārstiept pāri
Kā mežonīgi baltu spāri…
Tad ienirtu es mēness gaismā spožā
Un būtu zvaigžņu nesēja drošā,
Un ietu… ietu…
Bet kur lai sirdi bez laimes lieku?
(15.12.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
