 (www.feini.lv) |
| Christy : Kur lai sirdi bez laimes lieku? |
| Kad vakarblāzmas puķe vīst, Es jūtu, manā sirdī kas plīst. Saplūst vienā gals un sākums, Manā sirdī zudis ielais rūgtums. Tik ātri tas iznīkst Kā vilciena dūmi gaisā izšķīst. Bet meklēju vēl es kādu nieku. Varbūt par maz man saldu prieku? Ceļš starp diviem sapņiem, Starp to, kas karstu laimes skalu dedz, Un to, kas mūžīgo miera segu sedz… Bet atceries, ka koka ziediem pakaļ Lēni nobirst arī lapas… Tad Mūža plīvurs tās klusumā ietin… Nez’ kādēļ neviens vēl to pat nezin’, Ka Likten’s katram izsver savu sieku; Kā lai no tā prom es tieku? Varbūt spožu miglas audumu Atraut pa vīlēm pār kādu klajumu, Tad visai dzīvei pārstiept pāri Kā mežonīgi baltu spāri… Tad ienirtu es mēness gaismā spožā Un būtu zvaigžņu nesēja drošā, Un ietu… ietu… Bet kur lai sirdi bez laimes lieku? |
| (15.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |