|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtība | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad debess tronī negaiss kāpj
Un domas lietas kā no svina.
Uz zemes atbalsojās trauksmes zvans,
Kas putnus projām aizsteidzina.
It viss ir rūsas kronī skauts,
Salts lietus naglām pāri veļas.
Zem pēdām ir vēl lapām sairt ļauts,
No pīšļiem augšup tumsas stāvi ceļas.
Stingst, vējam elšot, asin's laika dzīslās,
Svilst, liegi blāvot, acis mēnesnīcā.
Uz ietves ēnas caurauž baiļu trīsas,
Bet es -
Tev mūždien būšu svešs.
(08.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3525
Kopā:7431503
|
| |
| |
|
Autori
