|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirkļa burvība | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Krīt sasalušas ūdens lāses no jumta
Triecas pret zemi un sašķīst tūkstoš ledus drumslās!
Dzidra skaņa pāršalc zemi..
Stāvu es un raugos visā tajā
Sastingst apziņa, iestājas klusums..
Prātā saviļņojas jūra..
Bet.. pēc brīža jau norimst un paliek galvā kā atmiņa sūra.
Tā laikam bija tikai mirkļa burvība
Kā tagad zibens no debesīm ir Dieva sūtība..
Ledus lāses šausta augumu
Drebuļi pārņem, neredzu vairs nekur labumu..
Fiziskas sāpes nav nekas
Garīgas tikai mūžam sirsniņā paliekas..
Sāpēs nokrītu es ceļos...
Es vairs nebūšu tas...kurš melos..
(08.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
