|
|
 |
|
|
|
|
| | Vardes spārni | Autors - Zora
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nesoli mīlēt mūžīgi!
Ies laiks,
Un tu mani nododsi.
Tas izklausās mazliet muļķīgi-
Kā tu vari mīlēt,
Bet es- apstrīdēt?!
Klibas modeles grācija
Tavos vārdos.
Mani dzīve mācīja,
Tad pārdomās
Un pārmācīs rīt.
Skat, jau sniegpārslas krīt!
Bet tu vēl soli,
Un es neticu baltām rozēm uz galda.
Kaimiņš skumīgi šķūni skalda,
Lai nenosaltu ziemā.
Es aizmirstos pienā.
Varbūt tiešām tu mani mīlēsi
Un nekad, nekad neatdosi...
Un varbūt vardēm izaugs spārni... (30.10.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1319
Kopā:6868960
|
|
|
|