|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vardes spārni | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nesoli mīlēt mūžīgi!
Ies laiks,
Un tu mani nododsi.
Tas izklausās mazliet muļķīgi-
Kā tu vari mīlēt,
Bet es- apstrīdēt?!
Klibas modeles grācija
Tavos vārdos.
Mani dzīve mācīja,
Tad pārdomās
Un pārmācīs rīt.
Skat, jau sniegpārslas krīt!
Bet tu vēl soli,
Un es neticu baltām rozēm uz galda.
Kaimiņš skumīgi šķūni skalda,
Lai nenosaltu ziemā.
Es aizmirstos pienā.
Varbūt tiešām tu mani mīlēsi
Un nekad, nekad neatdosi...
Un varbūt vardēm izaugs spārni...
(30.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1560
Kopā:6126947
|
| |
| |
|
Autori
