|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Inteliģence un iekšējā kultūra | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
“Es labāk runāju ar visnetīrākā darba darītāju, kuram piemīt inteliģence un iekšējā kultūra, kura nav apstākļu uzspiesta nekā ar lielu priekšnieku, kurš ir amorāls un netīrs dvēselē, tā iegūstot savu stāvokli.”
Sanāca nesen aizdomāties par inteliģentu cilvēku no aspekta – labsirdība / cietsirdība.
Mēs inteliģentu cilvēku vērtējam pēc tā, kādas viņam ir nostājas, vai viņš ir vispusīgi zinošs, izglītots. Un audzināts. Es nevaru nosaukt par inteliģentu cilvēku tādu, kuram sveša ir pieklājīga un solīda uzvedība. Slikti, ja neprot viņš sevi tā pasniegt, bet vēl sliktāk, ja negrib, tas liecina par īpašu necieņu pret sabiedrību. Saprotams, ka, ja cilvēks ir solīds un pieklājīgs, viņš ciena apkārtējos un gaida no tiem to pašu. Pateicoties tādiem cilvēkiem, sabiedrībā vēl valda kaut kāda morāle, jo viņi parāda piemēru citiem, kuri gadās, ka mācās no tiem. Kāds pasmejas par tādu cilvēku? Hmm, interesanti, kas būtu, ja tādu cilvēku nebūtu… Uz tādiem cilvēkiem vēl sabiedrība turas, neļaujas grimt netīrības, nekaunības purvā.
Tik patīkami ir kādreiz satikt audzinātus, kulturālus cilvēkus. Nu lūk – neatņemama sastāvdaļa patiesā inteliģencē ir iekšējā kultūra jeb tīrība.
Parasti mēs par inteliģentu cilvēku uzskatam tādu, kurš ir lasījis daudz nopietnas literatūras. Bet ja viņš ir lasījis daudz nopietnas literatūras un sapratis to, tad viņam jābūt diezgan tolerantam, iejūtīgam pret sabiedrību, kā arī jābūt labdabīgam, jo, cilvēks nonākot līdz noteiktai literatūrai, tās izprašanas pakāpei, saprot pasaules eksistences pamatprincipus, kas būtībā nav sarežģīti. Runājot par pirmo un galveno, ka mums jācenšas būt tādiem pret citiem, kādus mēs gribētu redzēt citus attieksmē pret sevi. Te neiet runa par savtību, bet gan par to, ka, ja visi paliks egoistiski, nelietīgi un nekulturāli, pasaule viennozīmīgi aizies bojā. Turpināsies amoralitātes attīstība, mantrausība, palielināsies noziedzība, nebūs vispār nekā svēta. Jau tagad nav tālu no tā. Bet cilvēki ar ārējo kultūru šo visu piebremzē ar savu attieksmi, rādot piemēru citiem. Viņš noteikti paliks kādam par piemēru, kāds viņu sāks apjūsmot un centīsies līdzināties. Šādi cilvēki ir cieņas un atzinības vērti, ka noturas šajā purvā virspusē. Paldies cilvēkiem, kuri attīsta un nesamin savu iekšējo kultūru!
Un izsaku nicinājumu cilvēkiem, kuru iekšējā kultūra tiecās uz nulli, tādi grauj mūsu pasauli, paši to neapzinoties, bieži neļaujoties to saprast, tā viņiem ir labi. Tas ir vistīrākais egoisms kā arī tumsonība. Tādēļ arī es uzskatu, ka cilvēks var būt cik zinošs grib, bet tas manās acīs nepiešķir viņam it nekādu inteliģenci. Es vairos no cilvēkiem, kuri ir tumsoņas un negrib mainīties, jo tā viņiem ir labi. Šie cilvēki ir šausmīgi un kaitīgi sabiedrībai, viņi ir kā bīstama slimība mūsu pasaulei. Un visļaunākais, ka iekšējās kultūras trūkuma slimība ir ļoti lipīga infekcija. Tā aplipina vārgākos, padarot tos šķietami stiprākus, bet patiesībā sagrauj tos un padod šo slimību tālāk. Tādēļ katrs, kurš ir ar iekšējo kultūru apveltīts ir zelta vērts. Tādu cilvēku ir stipri mazāk nekā jaunās pasaules radīto amorālo egoistu. Bet uz cilvēkiem ar iekšejo kultūru viss balstās.
Kā notiek tagad pārsvarā? Man žēl tos nabaga cilvēkus, kas ir apveltīti ar iekšējo kultūru un tā dēļ cieš, jo tos izmanto citi, sauksim tos par modernajiem neliešiem. Kā jau esmu senāk minējis – galvenā laikmeta iezīme – dari jeb ko, lai tik paceltu savu materiālo un sabiedrisko stāvokli. Tas absolūti grauj sabiedrības morāles agrāk veidotos pamatprincipus un šobrīd veidojas jauni nerakstītie sabiedrības pamatprincipi, kas ir ļoti nežēlīgi. Šie principi pat tiek atklāti sludināti. Pareizi, kādēļ tos no sabiedrības slēpt, ja pati sabiedrība ir tāda un ir tos radījusi / pieņēmusi.
Sanāk, ka sabiedrība sevi pierāda kā mazu bērnu. Cilvēki nav spējīgi būt sabiedrības locekļi, jo ir atpalikuši, nē - deformējušies attīstībā. Cilvēks kā indivīds vairs neiederas funkcionējošā sabiedrībā. Viņš ir kaitnieks, sabiedrības postītājs. Cilvēks kā zīdainis nesaprot to, ka, ja viņš rūpēsies tikai par sevi, sabiedrības funkcionalitāte sabruks, jo sabiedrību kā kopumu veido atsevišķu cilvēku attieksme un darbība. Ja sabrūk sabiedrība, rodas anarhija, absolūta nekārtība un pazūd tas, ko cilvēce ir gadu simtiem veidojusi un iekārtojusi. Katram cilvēkam būtu jājūtas atbildīgam par sabiedrības postā eju un jācenšas būt funkcionālam sabiedrības loceklim, bet diez vai tas šobrīd ir iespējams. Bet ja sabiedrībā katrs ir pats par sevi, nav brīnums, ka viss pajūk.
Tieši tādēļ arī ir ļoti augstu vērtējami tie cilvēki, kas saglabā iekšējo kultūru un dzīvo pēc kādiem morāles principiem. Tik skumji, ka reizēm sastopu izglītotus cilvēkus, kas arī ir morāli iepuvuši un saka – zodz, apčakarē visus kā vari, tad tu dzīvosi labi. Tad sabiedrība un viss izjūk. Bet ir cilvēki, kas saprot sabiedrības jēdzienu un nozīmību, tādejādi to saglābj. Vēl. Citiem tas ir vienaldzīgi.
14.09.2002
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
