|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Grāmatas un inteliģence | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Papildināts, pateicoties elinarrd polemikai
“Esmu gudrs!”. Bieži redzam šādas domas cilvēku sejās, kas pārlasījušies vispāratzītās grāmatas. Bet nerodas man cieņa pret cilvēku tikai tādēļ, ka viņš ir daudz lasījis vai vēl ļaunāk “lasījis”. Cilvēks var būt daudz lasījis, bet bieži neizprot, neprot pielietot to informāciju, ko turējis sev acu priekšā. Tas ir līdzīgi, kā gadās – cilvēks studējis universitātē, bijis priekšzīmīgs, bet galu galā, kad nonāk pie praktiska darba, reālā dzīvē, izrādās nespējīgs veikt kvalitatīvu darbu, tikt galā ar nestandarta situācijām, jo neprot savas “iegūtās” zināšanas pielietot nepieciešamajā virzienā.
Bieži cilvēks nospīd ar lasītajām grāmatām, tādejādi iegūstot plusus sabiedrības acīs. Bet laikam gan ne īpaši analizējošas sabiedrības acīs, drīzāk jau – pūļa acīs. Jo tik viegli mēs pamanam, kādu nozīmi piešķir taviem vārdiem sarunu biedrs, ja tu piebilsti, ka esi šo izteikto apgalvojumu lasījis tāda un tāda autora grāmatā. Tas uz reiz tik daudziem liekas tik ticams un svarīgs. Bet ja nu tas ir blefs? Tik vienkārši ir atsaukties uz to, kas var būt nemaz nav tur un tur rakstīts, tādejādi uzsitot sev cenu, bet ne par to ir tagad runa.
Cilvēkiem patīk izskatīties izglītotiem un, pateicoties bieži vien tik vien kā radītajai ilūzijai, viņus pat ciena. Un bieži vien pats “viltvārdis” tic tam, ka ir TIK inteliģents. Kādēļ viltvārdis?
Pirmkārt, man gribētos piezīmēt, ka cilvēkā, kurš ir nopietni lasījis kādu grāmatu un to izpratis, ir jābūt manāmām pēdām viņa dzīvēs uztverē, attieksmē pret apkārtējo un visu. Pārsvarā cilvēki saka :”O, esmu izlasījis to un to, kā tas mani iespaidoja un lika aizdomāties”, bet patiesībā, viņos nekas nav mainījies. Ja cilvēks ir izlasījis ko ļoti novērtējamu, bet neko nav guvis no tā, tas ir tik pat kā viņš nebūtu lasījis vispār. Tad nu viņš saka:”Esmu lasījis Kantu, Freidu, Lūciju; tas man patika, tas atkal ne tik labs.”. Jā, es arī atzīstu, ka lasīju Kantu, bet, tad, kad lasīju to, nespēju to izprast līdz galam un atliku uz vēlākiem laikiem. Tādad tik pat kā neesmu lasījis. Mēģināju, bet nekā.
Bet ieskatos es tā “cienījamā lasītāja” sejā, uzvedībā, darbos un spriedumos, un saprotu, ka šo grāmatu tā arī pa īstam viņš nav lasījis. Viltvārdis! Protams, nosacīti, pat var būt neapzināti. Jā, bija tev pazīstami burtiņi, bija gudras frāzes, kas tevi uzjundīja, kuras var būt pat pārrakstīji burtnīcā, bet vai tas tevi mainīja??? Tu saki, ka esi lasījis to un to, tu pat nocitē dažas dzīves patiesības, kas tavu dzīvi tā arī nemainīja un neiespaidoja, patiesībā nenozīmēja neko.Tad kāda jēga ir lasīt, ja tu tikai piereģistrē jaunu grāmatu – tava būtība nemainās, tu nepilnveidojies. Tik var būt iegūsti kādu pašapliecinājumu, pacel sevi savās un citu acīs.
Bet es atkal atgādinu – iegrimstot lielajā dzīve gudrībā, nedrīkst aizmirst par to, ka mēs dzīvojam konkrētajā laikmetā un mums ir nepieciešams pielāgoties apkārtnei kaut nedaudz, lai mūsu rādītai piemērs sasniegtu tos amorālajā pūlī. Jāsaglabā un jāpapildina iekšējā pasaule, dodot atdevi uz āru. Bet viena sieviete man atrakstīja: ”Kādēļ mums ir jāņemas ar tiem, kas ir tur lejā? Mēs taču varam apgrozīties, pulcināt savu, domājošo un inteliģento sabiedrību.”. Jā tā ir un tā ir jādara, bet pūlis ar amoralitāti tik palielināsies. Tādēļ mēs nevaram būt kā atsevišķa sabiedrības daļa, kas norobežojas un apgrozas pati sevī. Tad mēs nepēsim ietekmēt pūli. Mums diemžēl ir jābūt tai iekšā, lai varētu to izglītot, celt tā morāli un mazināt pagrimumu. Ši nu kā atkāpe no tēmas par viltus inteliģenci.
Un lūk tā arī ir, ka diezgan daudz cilvēku ir it kā izglītojuši sevi lielajā literatūrā, bet nevar viņos just to, ko gribējis ir padot tālāk konkrētā darba autors. Ne viss ir zelts, kas spīd, paskrāpē, nenožēlosi. Īsts zelts mirdzēs vēl spožāk, bet viltojums sitīs cauri.
09.09.2002
Papildinājums (03.01.2004.):
Polemika bija tāda, ka cilvēks parasti no grāmatām ņem to, kas viņam ir tuvāks, pieņemamāks. Jo īpaši tas tika attiecināts uz ticības lietām. Pilnīgi piekrītu. Jāpaliek nelokāmiem pie attieksmēm, kas saistās ar morāli, ētiku, cilvēcību, ticību. Ja pat tāda Dieva nav, tad ticība rosina būt labākiem, gaišākiem, nevis otrādi, kā, piemēram, ateisms vai nihilisms, kas visu nonievā, noliedz. Cilvēkam ir jābūt ticībai kam svētam un gaišam. Ne velti ir dzirdēts kāds citāts “Tauta, kas zaudējusi ticību Dievam, ir zaudējusi sevi. Tauta, kas to atgūst, atgūst sevi”. Manam vectēvam šī ideja ir bijusi tuva. Viņš nav ticējis Dievam, bet, cik saprotu, viņš labi apzinājās, ka cilvēcei ir kam jātic, citādi tā aiziet postā. Tāpat ir ar indivīdu, kurš nodegradējas, ja tam nav ticības kam gaišam, piedevām, tādejādi radot pēcnācējus, kuriem jau pamatā būs tumsonība un tumsa. Tādēļ palieku pie sava viedokļa par inteliģenci, kura tiek iegūta caur grāmatām, piebilstot, ka nav jāsmeļas jebkas, kas kaut kur ir rakstīts. Nevajadzētu smelties to, kas iet pret morāli un tamlīdzīgām vērtībām, jo tas iznīcina sabiedrību, tās pamatus, pārvēršot mūs par mašīnām, kas ieprogrammētas padarīt vairāk, neskatoties ne uz ko, nejūtot nekā. Un nākamajai paaudzei tas jau būs pašsaprotami, jo tie jau ir piedzimuši šādā vidē.
Un – ne jau gudru grāmatu lasīšana nosaka, vai esi inteliģents, tas ir tikai papildinājums, kas var izlīdzēt. Inteliģences pamatā ir cilvēka attieksmes pret vērtībām, īpašības, ko tas sevī ir kopis. Tajās ietverot spriestspēju, morāli, sabiedrības apziņu un daudzas citas.
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
