|
|
|
|
|
|
|
| | Rudens Latgalē | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Paraugies, bāliņ, uz zeltaino apvārsni, rudens kad Latgalē nāk,
Redzēsi debesīs zilganus rumakus, kas sacelt viesuļus māk.
Ieklausies rieteņa drošajā himnā, kad tā pāri tīrumiem skan,
Viņš steidz kaut ko pasacīt šīszemes dēliem – vienīgi tev un man.
Nebaidies kalnienēs spert savus soļus, lai balss tava mākoņus sveic,
“Parādies, tuvāk, mans drosmīgais draugs,” zem kājām tev ezeri teiks.
Uzdrīksties uzlūkot ozolu vareno, kas iesarkans upmalu skauj,
“Kāp manos plecos Dzimteni skatīt,” viņš retajam jauneklim ļauj.
Lūdz pajumti eglei, lietus kad pēdīgs pār mūsu dzimteni iet,
Itin drīz varēsi sniegotā pilī, tās ledainā zālē diet
Bet tikmēr uzlūko zeltaino apvārsni, jo rudens Latgalē nāk,
Steidz valsī virpuļot princeses sārtas, kā tikai viņas to māk. (29.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|