|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīves ceļš | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Prāts ir atslēdzies, jo es kaut kur savā dzīves posmā pazaudēju dzīves jēgu.
Es aizmirsu kas es esmu un kāpēc esmu. Es rīkojos pati pret sevi ,es vienmēr aizvēru acis kad lūkojos dzīvei patiesības acīs.
Es bēgu no dzīves kā pele no kaķa. Paslēpos savā aliņā, ielīdu savā čaulā un pārdzīvoju visu sevī. Es atsitos kā ēzelis pret sienu ar vienām un tām pašām dzīves kļūdām.
Mīlestība, Rūpes, Uztraukums un skumjas pēc kāda?
To es izmetu pret grīdu kā vāzi ar daudziem mīlas ziediem, tā saplīst tūkstoš durstīgos rubīna gabalos.
Tā es saduros katru reiz, kad cenšos vāzi no jauna salīmēt un salikt ar ziediem.
Velti...
Bet vienalga to daru...
Sirds no melu nastas smok, Dvēsele....???
Vai tā maz ir?
Neesmu to jutusi jau sen. Pasaule un vienaldzība to pārvērš par ledu.
Jūtos kā nolietot auto bez vadītāja...
Kas trauc un trauc pa lietainajām ielām un nevar atrast savu pieturvietu, jo tur vai nu ir aizņemts vai palikušas aukstas nejūtīgas atpaliekas.
Man gribas kliegt kā ievainotam briedim.
Man gribas mirt savā asaru un sāpju jūrā.
Es gribu noslīkt pati savā apmātībā un bezizejā!!! (29.10.2005) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2065
Kopā:6059895
|
|
|
|