|
|
|
|
|
|
|
| | Cauri mežiem | Autors - Rasma
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cauri mežiem, kur smaržo sūnas
Lapas no pagājušā rudens
Izkaltušas veido troksni
Pa ceļiem baltiem kā lina audums
Kur grants krakšķ zem kājām
Radot putekļus es pārnāku mājās
Apsēžos krēslā no klūgām,
Kā man visa tā pietrūka
Ar lapām es rotāšos
Baltajā ceļā aizmirsīšos
Cik ļoti tā visa man vajag
Lai justu, kur piederu (21.10.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1319
Kopā:6130796
|
|
|
|