|
|
|
|
|
|
|
| | Tēvam | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vilciens tik ātri jau traucas,
Pazūd koku neveiklās ēnas.
Manas mājas jau attālinās,
Bet sāpe nemazinās.
Vēlos kā vilciens tik ātri es skriet
Un savu sāpi nemanot atsiet.
Kārtējo reizi man neizdodas –
Pie visa vainīgas atmiņas.
Smadzenēs stāv rakstīti tavi vārdi,
Kas skanēja kā pērkona dārdi –
„es neesot tavs bērns.”,
Dvēsele uzplaiksna kā zibens spēriens.
Vilciens tik ātri jau traucas,
Pazūd koku neveiklās ēnas;
Uzrodas mīļas ģimenes atmiņas,
Neaicinātas atnāk asaras. (14.10.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1310
Kopā:6135354
|
|
|
|