 (www.feini.lv) |
| Mazā ļaunā : Tēvam |
| Vilciens tik ātri jau traucas, Pazūd koku neveiklās ēnas. Manas mājas jau attālinās, Bet sāpe nemazinās. Vēlos kā vilciens tik ātri es skriet Un savu sāpi nemanot atsiet. Kārtējo reizi man neizdodas – Pie visa vainīgas atmiņas. Smadzenēs stāv rakstīti tavi vārdi, Kas skanēja kā pērkona dārdi – „es neesot tavs bērns.”, Dvēsele uzplaiksna kā zibens spēriens. Vilciens tik ātri jau traucas, Pazūd koku neveiklās ēnas; Uzrodas mīļas ģimenes atmiņas, Neaicinātas atnāk asaras. |
| (14.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |