|
|
|
|
|
|
|
| | Es gribētu vienmēr būt laimīgs | Autors - Inta Liepiņa
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es gribētu vienmēr būt laimīgs,
Bet, diemžēl, man nesanāk,
Un atkal kāds cits jau būs vainīgs,
Pie tā, ka ir savādāk.
No miega kad pamostos salda,
Kāds ātrāk ir pamodies jau,
Un rindai pie brokastu galda
Vēl beigas pat redzamas nav.
Kad beidzot pēc cīniņiem lieliem
Es skrienu uz tramvaju,
Kāds speciāli uz ielas
Man priekšā liek barjeru.
Kad birojā bikli un klusi
Es ieslīdu maziņš un melns,
Boss skatā uz manu pusi
Un nolamājas – tu velns!
Ar kolēģēm pārmijot vārdus
Es pūlos būt galants un smalks,
Bet bailēs plūkāju bārdu,
Kad izlīst man dzēriena malks.
Pēc darba dodoties mājās
Kā parasti iesprūst man lifts.
Es sapīcis čāpoju kājām
Un apceru visu, kas slikts.
Un tā tikai vieglākā daļa,
Kas šodien uzbrūk kā tvans.
Jā, draugi, nav dzīve šī zaļa,
Bet varbūt ir jāmainās …man? (12.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1419
Kopā:6148105
|
|
|
|