|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es spēlējos ar dzīvi | Autors - Lora
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es spēlējos ar dzīvi
Un tinu to ap pirkstu
Kā tavu blondo matu šķipsnu.
Un kurš var man aizliegt
šo spēli spēlēt?
Es spēlēju tevi
Kā vecas klavieres.
Redzi? Es esmu lieliska pianiste...
Es spēlējos ar vēju
Un apmānu to,
Jo mana sirds ir tikpat salta.
Bet vislabāk es spēlēju
Uz savām nervu stīgām.
Un kad tās pārtrūks
Šī spēle būs beigusies.
Tad paliks tikai vārgas atmiņas
Par meiteni,
Kas dzīvi nospēlēja... (09.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1813
Kopā:7562515
|
| |
| |
|