|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Noglāsti manu seju | Autors - Inta Liepiņa
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
noglāsti manu seju
maigi kā pieskaras vējš
noskūpsti manas lūpas
nevaicā man vairs neko
tagad es negribu domāt
vēlos vienīgi just
tikai dvēseles runā
mulsums kad pārņēmis mūs
tuvums tavs mazliet vēl biedē
kautra un nedroša es
kaislības burvīgais saldums
mirklis aiz pasaules
pieskāriens satrauc tik spēji
augumam nodrebēt liek
aizveru acis un jūtu
neprāts mūs debesīs nes
(04.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
