|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejolis bez nosaukuma | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs ieķersimies pagātnē,
Kur jūtas sirdi applaucē,
Un nesadzīs vairs mūsu čūlas,
Kā laukiem, cietušiem no kūlas.
Mēs pastāvēsim tagadnē,
Kur ļaudis jūtas noklusē.
Lai dedzina mūs uguns sārtos,
Mēs izteiksim to skaļi vārdos.
Ka ilgas tālā pagātnē,
Mēs izbalēsim nākotnē,
Kur pagātne tā slēpties māk,
Un tagadne vairs neatnāk...
(27.09.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1618
Kopā:6683358
|
| |
| |
|
Autori
